No žurnāla "Taka" 2018.g. jūnija numura. Sagatavoja Ilze Ulmane-Rudakova, psiholoģe apmācībā, sistēmfenomenoloģiskās metodes un holodinamikas praktiķe, transformatīvo spēļu vadītāja, www.dveseleselpa.lv.
Sekss un seksualitāte ir intīma un delikāta tēma. Piesaistoša un vienlaikus ambivalenta – ar to saistās gan dziļa apmierinājuma, gan skaudru sāpju pieredze. Traumas, kas saistītas ar seksualitāti, ir vissāpīgākās, visgrūtāk dziedināmās. Seksualitātes spēks un tā nozīmīgums vairs netiek noliegti. Rietumu pasaulē pēc ilgiem nospiestības gadsimtiem seksualitātes vietu cilvēka fiziskās un psiholoģiskās eksistences harmoniskai funkcionēšanai atdeva psihoanalīze, Austrumu pasaulē šai enerģijai vienmēr ir tikusi ierādīta cieņpilna vieta, tā jau sākotnēji tikusi integrēta dzīvē un garīgumā. Ja agrāk seksualitāti spēcīgi ierobežoja, apspieda reliģiskās dogmas un sociāli kulturālie tabu, pēdējā gadsimta laikā Rietumu sabiedrībā tā ir nonākusi priekšplānā un tikusi klaji devalvēta. Visdārgākā, dzīvību dodošā enerģija tiek tirgota, ar to tiek manipulēts, tā tiek pārprasta un atklāti necienīta. Un, jo skaļāk tās vārds tiek izkliegts un valkāts, jo dziļāk noslēpjas tās būtība...
Tomēr ne viss ir tik skumji. Ir daudz skaistu ceļu, kā veselumu – arī šajā dzīves sfērā –, iespējams atjaunot.
Šoreiz tikāmies ar JURI GRAVI un BHAVANI PREM, apzinātības un apzināto attiecību konsultantiem, holistisko meditatīvo prakšu treneriem, ceļotājiem, pasaules un savas apziņas pētniekiem, praktiķiem, personālās pašizaugsmes, apzinātības mācību programmu un kursu autoriem, treniņu un transformatīvo grupu vadītājiem. Apziņas un savas esības izziņai viņi veltījuši pēdējos desmit gadus – ceļojot, iepazīstot garīgās tradīcijas dažādās pasaules valstīs, bet lielāko iekšējo transformāciju pieredzot caur Tantru – esības un mīlestības zinātni. Jau piecus gadus viņi dalās šajās zināšanās, vadot kursus un intensīvās grupas dažādās valstīs – palīdzot cilvēkiem izprast dziļāko jēgu un harmoniju attiecībās vienam ar otru, sevi pašu un pasauli, rast iedvesmu un kļūt par savas dzīves meistariem (vairāk informācijas var iegūt Facebook lapā - Mīlestības Misterijas Skola. Man bija prieks ar viņiem runāt par šo tēmu, izjūtot smalkumu un dzīvo pieredzi, ar ko bija piepildīta saruna un skolotāji paši.
- Viens no skaistākajiem pašizaugsmes un apziņas paplašināšanās ceļiem ir savas seksuālās enerģijas izzināšana, sevis dziedināšana, pilnveidošana un atvēršana mīlestībai apzinātās partnerattiecībās.
- Cilvēkiem savās attiecībās jāpieredz saskarsme dažādos līmeņos, sākot no pilnīgi neapzināta seksualitātes plaukuma pusaudža gados, kad hormoni sāk savu ellīgo deju un tu neesi tam gatavs. Kad pasaule pēkšņi kļūst savādāka, pirmo reizi iemīloties. Tieši šajā laikā mēs diemžēl piedzīvojam arī lielākās seksuālās traumas, kuras kā milzīgi akmeņi aizdambē brīvu seksuālās enerģijas attīstību un plūsmu. Tieši tad, kad psihe ir trausla savā nepieredzētībā, kad seksuālā enerģija ir tik spēcīga un nevaldāma, izrādās, ka ne vecāki, ne sabiedrība, ne skola, ne kultūra nav tavi sabiedrotie, ka nav neviena, kas izskaidrotu, palīdzētu saprast un iemācītu ar šo enerģiju tikt galā. Tā var izpausties gan kā aizliegta, apkaunojoša, gan, no otras puses, komerciāli izdevīga tēma. Tieši tad uz visu atlikušo mūžu iedzīvojamies kauna, vainas apziņas, pārākuma nepieciešamības un vēl daudzās citās seksuālo enerģiju nosprostojošās traumās vai modeļos.
Vai atceraties savas seksualitātes atmošanās laiku pusaudža gados? Šajā līmenī saskarsme tiek veidota, sekojot impulsam, primāri seksuālam. Diemžēl daudzi šeit arī paliek, un tas nozīmē, ka šie cilvēki ir pagājuši garām lielākajam dzīves noslēpumam.
Pat tad, kad cilvēka pieredze veido spēju izšķirt un izvēlēties, ieskatīties dziļāk, saskarties emocionāli, izjust baudu, tā ir vien nākamā pārbaude un mācība – “spoguļošanās”. Laiks piedzīvot ilūzijas, vēlmes un drāmu, izjust kaisli un vilšanos. Pazīstami? Masu mediji ir pilni ar to. Mūsdienu pasaulē lielākā daļa cilvēces atrodas starp šiem “pusaudža” un “infantila jaunieša” priekšstatiem par attiecībām un seksualitāti.
Nepiepildītības sajūta, ilgas pēc dziļākas saskarsmes, tuvības liecina par dvēseles briedumu, gatavību nākamajam līmenim – apzinātām attiecībām un integrētai seksualitātei kā šo attiecību esencei.
- Ir vairāki ar seksualitāti saistīti mīti, ko smeļamies no populāras informatīvās vides un kas sašaurina mūsu pieredzi.
- Mums tiek iegalvots, ka tas, kā izskatāmies, ir svarīgi! Lai būtu labs mīlnieks, tev jābūt jaunam, staltam, ar atbilstošu seksīgu ķermeni. Zemapziņā cilvēki saista savu izskatu (ar kuru biežāk nav apmierināti) ar seksualitāti. Taču patiesībā mēs esam daudz vairāk nekā fiziskais ķermenis, un mūsu skaistākā daļa atrodas dziļāk.
Vēl viens izplatīts pieņēmums, kas maldina mūsu izpratni par seksualitāti un tās patieso nozīmi: galvenais ir gūt baudu vai sniegt baudu partnerim. Un kas gan te slikts? Tas, ka otra (vai sevis) novešana līdz orgasmam kļūst par galveno mērķi. Pati spēja (sasniegt vai sagādāt partnerim baudu) kļūst par vērtējumu vai pašvērtējumu. Ja es nevaru to paveikt, vai vispār vērts ar to nodarboties? Šī doma “izdosies/ neizdosies” rada trauksmi abos partneros.
Mums nekad nav mācīts par saskarsmes un tuvības svarīgumu. Nevienā filmā vai seriālā jūs neredzēsiet atainotu tuvību, saskarsmi, pieņemšanas un uzticēšanās, totālas klātesamības, iedvesmas un citas, aizvien dziļākas un jaudīgākas attiecību un dzīves izpausmes. Bet saskarsme un tuvība ir viss!
Ar pornofilmu starpniecību tiek radīts priekšstats, ka sekss ir lineāra darbība ar sākumu, beigām un ejakulāciju, kas to apliecina. Mūsu rīcība ir pakļauta mērķim sasniegt ejakulāciju kā augstāko baudu, pēc kuras jāatpūšas un jāuzkrāj spēks.
Šādus izplatītus maldus var minēt vēl, taču ļaunākais ir tas, ka mūsu apziņā tiek ieprogrammēta pārliecība – tas ir viss, uz ko esam spējīgi. Šī ir tikai niecīga daļiņa no mūsu spējām. Alegoriski tas ir kā rast savu izpratni par mūziku no bērnu klavierītēm ar desmit taustiņiem, uz kuriem jūs labākajā gadījumā varat iemācīties spēlēt “Aijā žū-žū”, bet patiesībā ir 88 taustiņi un mēs varam spēlēt ekstātisku, dievišķu mūziku. Mēs vienkārši to nezinām!
- Kā tas notiek praktiski, kā tiek integrēts dzīvē?
- Apzināta seksuālās enerģijas virzīšana caur enerģētiskajiem līmeņiem ir nepieciešama prakse. Ja skatām to partnerattiecību kontekstā, pirmās čakras līmenī, instinktīvajā tās formā devējs ir vīrietis. Vīrietis dod, un sieviete saņem. Bet jau šajā līmenī lielākā daļa vīriešu neprot atdot un sievietes neprot saņemt. Vīrietis ir ātrs, straujš, sieviete ir lēna; vīrietis ir kā uguns, sieviete – ūdens. Ir kāds noslēpums, ko lielākā daļa vīriešu nezina, – gandrīz visas sievietes izliekas. Viņām nav citas izvēles. Sievietes enerģētiskais potenciāls ir milzīgs, daudzkārt lielāks nekā vīrieša. Tā ir dabas dota dāvana, jo tieši sieviete ir tā, kas iznēsā, ienes šai pasaulē jaunu dzīvību. Un “parasts” vīrietis, kas ar sevi nav mērķtiecīgi strādājis, instinktīvā līmenī nespēj iedot sievietei visu seksuālās enerģijas potenciālu, ko viņa sevī var ietilpināt. Tas nav saistīts ar prasmi sniegt baudu, ķermeniskām iemaņām sniegt apmierinājumu. Arī sievietes pašas to nezina un pierod staigāt “pustukšas”, uzskatot šādu stāvokli par normu. Tikai pirmajā līmenī piepildīta sieviete var turpināt enerģētisko apli, atdodot vīrietim atpakaļ savu enerģiju caur otro enerģētisko līmeni – jutekliskumu, rūpēm, maigumu. Izmantojot salīdzinājumu, vīrietis ir tas, kurš ar savu enerģiju ieliek pamatus un uzceļ māju – sievietei. Kad tā ir gatava, kad sieviete ir piepildīta un caur to pieredz drošību, viņa var ienākt šajā mājā un padarīt to par mājokli – izdaiļot, piepildīt ar skaistumu, smalkumu. Tas ir liels sasniegums – iepazīt vienam otru jau šajā, pirmajā lokā, pieredzē, kā dodot enerģija atgriežas un savstarpēji vairojas. Kad vīrietis saņem no sievietes viņas enerģiju, spirāle var pacelties augstāk – vīrietis spēj pašrealizēties, pašapliecināties caur trešo līmeni, īstenojot sevi, savus mērķus pasaulē, apzināties savu varēšanu, spēku. Savienojoties šajā līmenī, seksuālās attiecības kļūst dziedinošas, tās dziedē traumas, sāpes, pagātnes pieredzi. Tikai izejot tam cauri, rodas iespēja satikties sirdī – atvērt vārtus neizsmeļamajam sirds centra avotam, kurā notiek patiesā satikšanās. Jo sekss pašā pamatā ir par to – par tuvību un satikšanos.
- Kāds ir pirmais solis, lai attiecības varētu uzplaukt?
- Pirmais, kas vēl pat nav solis, – ir jāapzinās. Vismaz tas, ka “tā kā līdz šim” nedarbojas. Taču pirmais solis pareizajā virzienā būtu apzināšanās, ka nevis apstākļi un kāds cits, bet gan tu pats veido savas attiecības. Gan partneris, gan tuvinieki un viss, ar ko saskaries, veic savu lomu – atspoguļo tevis paša radīto pasauli. Tas nozīmē, ka viss, kas ar tevi notiek, ir tevis paša radīts (lai arī neapzināti) un vienīgais, kas var kaut ko mainīt, esi tu pats, turklāt tikai sevī. Neviens nevar gūt pieredzi tavā vietā, ne arī palīdzēt vai aizliegt tev ņemt atbildību par savu dzīvi “savās rokās”.
Tavas attiecības ir tādas, kāds esi tu. Tās ir domātas, lai mācītu tevi, lai tu mainītos un augtu. Šī izpratne paver bezgalīgas iespējas – tu vari kļūt par savas dzīves veidotāju – Meistaru. Reti kurš sadūšojas šo soli spert. Tas nozīmē atvadīties no zināmā, pierastā un iet pretim nezināmajam. Bet no kā mēs baidāmies visvairāk? Visbiežāk cilvēki izvēlas ciest – kā suns, kurš gulēja uz naglas.
Fabula
Senos laikos kāds tirgotājs pilsētas pievārtē gāja garām mūkam, kurš sēdēja ielas malā kopā ar savu suni. Suns žēli smilkstēja. Tirgotājs saminstinājās, jo viņam bija žēl suņa. Tomēr uzreiz neko mūkam teikt tirgotājs nesaņēmās. Kad viņš nāca atpakaļ no pilsētas, gan mūks, gan suns sēdēja turpat, un suns joprojām smilkstēja. Tirgotājs vaicāja: “Kāpēc tu neko nedari? Sunim taču sāp, viņš cieš. Kāpēc tu viņam nepalīdzi?” Mūks atbildēja: “Suns vienkārši guļ uz naglas. Viņam sāp, un viņš cieš, bet acīmredzot ne pietiekami, lai paceltu savu pēcpusi un pārsēstos citā vietā.” Sāpes un diskomforts bieži ir lielākie motivētāji. Var ciest visu mūžu, bet ir iespējams veikt apzinātu izvēli un mainīties.
- Cik būtiski ir praktizēt kopā? Ar ko atšķiras darbs ar sevi un pārī?
- Būtiski ir neatšķirt savu dzīvi no praktizēšanas. Jebkādas speciālās tehnikas, meditācijas vai prakses ir instruments, ar kura palīdzību mēs varam attīstīt savas iemaņas un spējas, taču īstā prakse notiek tieši dzīvē, attiecībās ar partneri, sevi un ar pasauli. Tādēļ nav grūti iedomāties, kas tā ir par privilēģiju – praktizēt pārī, izbaudīt savstarpēju atbalstu, uzticēšanos, pieņemšanu, mācīties vienam no otra, pieredzēt tuvību. Apzinātas partnerattiecības, izmantojot seksuālo enerģiju kā “degvielu”, ir viens no jaudīgākajiem un ātrākajiem pašizaugsmes veidiem.
Šīs prakses un tehnikas arī pamatā ir tas, ar ko dalāmies mūsu meistarklasēs kursos un grupās.
- Kas apliecina to, ka iegūtais jaunais pamats tiešām ir integrēts?
- Apliecinājums ir nepieciešams prātam. Bet tu vari ievērot, ka mainās tavas dzīves vērtības – ir spēks atlaist veco, būt atvērtam un pieņemt jauno. Izaugsme, dzīvesprieks, iedvesma – tie varētu būt apliecinājumi.
- Kā vecāki var atbalstīt savus bērnus pusaudžu vecumā, aktīvajā seksualitātes iepazīšanas sākumā?
- Jāapzinās, ka ne jau “pēkšņi” ģimenē parādās pusaudzis. Pirms tam viņš bija bērns, kurš auga un pieņēma šo pasauli vecāku acīm. Izjuta mātes mīlestību, izbaudīja maigumu, bija liecinieks atvērtām, uzticības un mīlestības pilnām attiecībām starp vecākiem un pret sevi. Tādam bērnam seksualitātes “pieteikšanās” nebūs trauma. Ja vecāki paši izprot savu seksualitāti, pieņem to un praktizē, viņiem nerodas grūtības nodot šo mākslu bērnam caur mīlestību. Patiesība ir tāda, ka lielākā daļa vecāku paši neko nezina par savu seksualitāti, tādēļ izvairās un nespēj atbalstīt savus bērnus tik ļoti svarīgajā un psiholoģiski trauslajā seksualitātes uzplaukuma brīdī.
Skaistākais ir tas, ka dvēseli nav iespējams apmānīt. Viļoties, pieredzot sāpes, no pieredzes uz pieredzi notiek taustīšanās pretim tam, kas ir slēpts – mūs dzen vēlme attīstīties, atklāt sevi, arī savu seksualitāti. Lai cik neatlaidīgi kāds – sabiedrība vai paša prāts – mēģinātu iestāstīt pretējo, sirds vienmēr zina pareizo virzienu un ved mūs turp, uz Avotu, kur iespējams veldzēties, pieredzot plašumu, kam esam radīti...